Akadēmiskais centrsSkandināvistikas katedra
Latvijas Universitāte un tās vārdā Humanitāro zinātņu fakultāte saņēmusi Zviedrijas karoga komitejas piešķirto valsts karogu
Zviedrijas valsts svētku dienā – 6. jūnijā – tās diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs saskaņā ar tradīciju pasniedz nacionālo karogu – ar to tiek izteikts īpašs pagodinājums kādai no iestādēm, uzņēmumiem vai organizācijām.
Ar prieku uzzinājām, ka šogad šī atzinība saskaņā ar Valsts karoga komitejas lēmumu pienākas Latvijas Universitātei, „atzīmējot Zviedrijā augsti vērtēto LU ieguldījumu zviedru valodas un kultūras pasniegšanas veicināšanā Latvijā, kā arī Zviedrijas un Latvijas kontaktu padziļināšanā”.
Svinīgajā karoga pasniegšanas ceremonijā Zviedrijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā karogu no Zviedrijas vēstnieka Henrika Landerholma (Henrik Landerholm) rokām saņēma LU prorektors, prof. Andris Kangro, daudzo viesu vidū klātesot arī vairākiem HZF mācībspēkiem un studentiem.
Zviedrijas fotoizstāde "DZĪVES PUZLE. Ģimenes loma Zviedrijā un tēva loma ģimenē"
Humanitāro zinātņu fakultātes zālē no 6. līdz 21. martam bija apskatāma ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā (vēstnieks Henriks Landerholms, kultūras projektu vadītāja Gaļina Aizvakara) un Zviedrijas Institūta atbalstu sarūpēta izstāde, kurā bija redzamas 24 spilgtas dažādu autoru fotogrāfijas ar komentāriem latviešu valodā par sociālo politiku ģimeņu jautājumos, kā arī tēva lomu mūsdienu Zviedrijas ģimenēs.
Izstādes atklāšanā 6. marta pēcpusdienā piedalījās gan studenti un pasniedzēji, gan arī citi interesenti – to skaitā iestāžu un ārvalstu vēstniecību pārstāvji. Atklāšanas pasākumu ar tēmai atbilstošām sirsnīgām uzrunām pagodināja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, LU prorektors profesors Andris Kangro un HZF dekāne profesore Ilze Rūmniece. Tulkojumu angļu-latviešu-angļu variantā profesionāli nodrošināja Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas lektore Helēna Gizeleza.
Ļoti interesantu tematisku priekšlasījumu ar bagātīgu pētniecisko un ilustratīvo materiālu par ģimeņu sociālās nodrošināšanas jautājumu vēsturi Latvijā sniedza LU docente, HZF Antropoloģijas studiju katedras vadītāja Aivita Putniņa.
Pasākuma turpinējumā bija literārs lasījums zviedru un latviešu valodā. Zviedru valodas un kultūras vieslektore Sesilija Vargeliusa (Cecilia Wargelius) un Skandināvistikas katedras vadītājs Ivars Orehovs lasīja fragmentus no zviedru rakstnieka Jērana Tunstrēma (Göran Tunström; 1937-2000) romāna “Skimmer”, kas priekšlasītāja tulkojumā latviski 2000. gadā ar nosaukumu “Mēnesspiens” iznāca apgādā ATĒNA. Ziemeļvalstu literatūras vēsturē šis daiļdarbs, kurā vēstīts par tēva un dēla atiecību gaitu gadu ritumā, tiek vērtēts kā viens no skaistākajiem tēva mīlestības atainojumiem literaturā.
Lūcijas diena Humanitāro zinātņu fakultātē
Lūcijas dienas atzīmēšana fakultātē notika sadarbībā ar biedrību Latvija – Zviedrija (priekšsēdētāja Lidija Treigūte) 12. decembra pievakarē. Par Lūciju tika izvēlēta Moderno valodu un biznesa BSP 2. kursa studente Anete Bauere. Lūcijas pavadoņu – ‘māsu’ un ‘zvaigžņu zēnu’ lomās iejutās šī paša kursa meitenes un puiši, Vācu MSP studenti, kā arī Latvijas Kultūras Akadēmijas studenti – visi apgūst zviedru valodu, kā arī HZF norvēģu valodas lektors Egils Bugfjellmū.
Novembra beigās un decembra sākumā Lūcijas dienas dziesmu un gājiena mēģinājumus cītīgi vadīja HZF zviedru valodas lektore Cecīlija Vargēliusa sadarbībā ar LKA zviedru valodas pasniedzēju Ingrīdu Tēraudu.
Sarīkojuma apmeklētāju pulkā bija biedrības Latvija – Zviedrija dalībnieki, vairāki HZF pasniedzēji un darbinieki (prodekāne prof. Sigma Ankrava fiksēja svētku mirkļus fotogrāfijās), kā arī mūsu un citu fakultāšu studenti, kuri mācās zviedru valodu. Nobeigumā klātesošie tika aicināti baudīt biedrības sarūpēto cienastu un saņemt dāvanas.
„13. decembrī saskaņā ar Eiropas kristīgajām tradīcijām tiek svinēta Lūcijas diena, kas kopā ar Adventi iezīmē Ziemassvētku sākumu. Šī diena iedibināta par godu Svētajai Lūcijai, kuru katoļu baznīca pasludinājusi par neredzīgo aizbildni. Lūcijas misija šajā laikā ir nest gaismu, labestību, kas tiek saistīta ar vārda ‘Lūcija’ tulkojumu (no latīņu vārda lux – gaisma). Zviedrijā tie ir tradicionāli svētki un katrā pilsētā izvēlas savu Lūciju – tā ir labsirdīgākā un gaišākā meitene, kura baltā tērpā ar sveču un brūklenāju vainagu galvā vada Lūcijas dienas gājienu ‘māsu’ pavadībā. Lūcijas diena tiek īpaši atzīmēta skolās, biedrībās un draudzes namos. Lūcijas dienas tradīcijas sakņojas reformācijas laikā, taču tikai 19. gadsimta beigās tā kļuva pazīstama visā Zviedrijā. Pirmais Lūcijas gājiens notika 1927. gadā, un vēlāk līdzīgus pasākumus sāka rīkot arī Dānijā un citās ziemeļvalstīs.”
29. IASS konference "Literatūra un Likums" Rīgā un Daugavpilī
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Skandināvistikas katedra sadarbībā ar Daugavpils Universitātes Svešvalodu centru rīkoоф 29. Starptautiskās Skandināvistikas studiju asociācijas (IASS) konferenci "Literatūra un Likums". Konference "Literatūra un Likums", kas veltīta Skandināvu literatūrai, notikф Rīgā un Daugavpilī no 2012. gada 7. līdz 11. augustam. Daugavpils Universitātē konference notikф no 10. līdz 11. augustam.
Konferencei ir pieteikušies dalībnieki no 14 valstīm (ASV, Dānijas, Latvijas, Norvēģijas, Spānijas, Zviedrijas u.c.).
Konferences rezultāti